Kazaks

Kazaks, Kazāks, Kozaks, 69. Ļoti izplatīts uzvārds citos Latvijas novados, Latgalē bija sastopams vien Pasienes (15, te arī Kazaku ciems) un Dekšāru (13) pagastā un Daugavpilī. Sal. kazaks.

Kazaks, Kazāks, 451. Plaši izplatīts visur, īpaši Smiltenes (66), Gulbenes (65), Cēsu (56) un Valmieras (62) novadā, kā arī ap Rīgu (56). 1601: Kassack Raunas nov.; 1616: Tomas Kaßak Ropažos; 1638: Pawel Kaßaack Kalsnavā; 1826: Kasack Dikļu, Kokneses, Liepupes, Madlienas, Mazsalacas, Straupes, Valmieras dr.; Kasacks Umurgas dr.; Kasak Alūksnes, Lugažu, Opekalna, Trikātas dr.; Kaſak Alūksnes, Cesvaines, Dzērbenes, Ērgļu, Gaujienas, Gulbenes, Kokneses, Lugažu, Madlienas, Nītaures, Rūjienas, Siguldas, Skujenes, Straupes, Trikātas, Velēnas, Vestienas dr.; Kasock Mazsalacas dr.; Kasſack Burtnieku, Gaujienas, Limbažu dr.; Kassack Palsmanes-Aumeistera dr.; Kasſak Gulbenes, Liezēres, Mazsalacas dr.; Kaſack Lielvārdes, Limbažu, Ļaudonas, Siguldas dr.; Kaſsak Alūksnes dr. < latv. kazaks ‘brīvs, no dzimtkunga aizbēdzis cilvēks cariskās Krievijas nomalēs’, ‘militāras kārtas pārstāvis’, Vidzemes ziemeļu izl. arī kazāks ‘pagasta apziņotājs, pastnieks’. Sal. vv. Kazaki Līgatnes pag., Kazāki Jaungulbenes pag., Kazākas Kalsnavas pag.

Kazaks, Kazāks, 250. Izplatīts uzvārds no Jēkabpils (41), Liepājas (35), Kuldīgas (33), Saldus (25) un Jelgavas raj. Minēts Bātas, Turlavas, Auru, Lielvircavas, Susējas, Salas un Lielmēmeles muižā 1850. g. < latv. kazaki ‘no brīvajiem cilvēkiem un izbēgušiem dzimtļaudīm veidojusies kopiena cariskās Krievijas nomalēs; īpašs karaspēks, kas sastāv no šīs kopienas pārstāvjiem’.